Es atceros sekojošu keisu, eju es tātad pa ielu, nevienu neaiztieku, redzu čupojas šitie te, prieka vēsts laikam Telts, plakāti, bariņš. Nu es neko, neesmu jau zvērs kaut kāds, eju garām, nekā, pieskrien skuķītis, bezmaz velk aiz piedurknes, visu ko pastāstīšot, nu es neko - sāku stāstīt, kāpēc nav, kāpēc vispār nav iespējams un kāpēc tas viss ir slikta ideja. Skuķītis ievelk mani teltī, tur viņējo boss sēž, garīdznieks laikam, nu tad es izstāstīju visu to pašu tam tipam, viš mani mēģināja pārtraukt, bet nu tad es teicu, sorry JŪS MANI te uzaicinājāt, tad klausieties ko ES stāstu. Noklausījās, aizrijās, palika sēžam.

(Reply to this) (Parent)