tā kā man šodien ir abzalūti pilntiesīgi nīgrs noskaņojums, es tagad gribētu papukstēt par krišjāņa kļaviņa pieeju futbola komentēšanai.

tas, ka man krīt uz nerviem viņa bļaušana, varētu būt gaumes jautājums. bet štampu atstrādāšana komentētāja nopietnajā amatā ir bezkaunība. ja japāņi iesit brazīļiem golu, tad tā ir nejaušība, un viņu momenti ir tikai "pusmomenti". toties ronaldinju, par kuru a.god. krišjānis ir avīzē lasījis, ka tas esot viens izcils futbolists, var māžoties un lažoties, cik uziet, un a.god. krišjānis tik piesauks kasparu un tehniku (eksaltētās frāzes "kaspar tehniku!" vai "kaspar spēli!" vai "kaspar momentu!" vai "kaspar izdevību!"). un vispār, es pieturos pie uzskata, ka komentētājam savas simpātijas pret kādu no komentējamajām komandām ir jāslēpj. vismaz jācenšas.

ja tā padomā, nevienu plusu kļaviņam kā komentētājam atrast nevaru, pat simbolisku. man vienkārši vīst ausis, viņu dzirdot.

uff, nu gan iznīgrojos :)

p.s. a nez ļ.cien. krišjānis cibo? :)