ak, 33 stundu uptime man nesanāca, bet tuvu tekstam.

es naktī uz vakardienu īsi pirms pieciem rītā stāvēju pie loga un skatījos uz vareno snigumu, pilsēta vēl gulēja, protams un transports tāpat, atcerējos, ka šitā līdzīgi ir bijis, ka pabeidzu lielgabalu rakstīšanu, stāvu pie loga un pēkšņi pienāk Reuters, ka nomiris Bovijs. Vai Koens. Un tajos rītos , kad katrs no viņiem, tad es tā viena tur esmu, man nav, kam to pateikt un uzlieku mūziku, jo citi vēl guļ.

Vakar mūziku neuzliku, paņēmu Diplomātiju, jo lai arī HK "nebūt nav viengabalains", politikas laukā viņam liela pēda. Un citāts, kādā intervijā (ka ne pat RL?), ka daudz, ko var vaicāt sev vai pareizi darīts un pārmērīt, bet tomēr skaistākie ir bijuši tie brīži lielajos "politisko izšķiršanos griežos, kad uz mirkli ir sajūta, ka ejies kopsolī ar dievu."