jā, nēsāju brilles kopš otrās klases. dziļi, ļoti dziļi tās ienīdu. vidusskolā sāku krāt naudu operācijai, 20 gadu vecumā biju sakrājusi to pusotru tūkstoti latu (tagad tas laikam ir stipri lētāk, i guess). man nebija milzīgi mīnusi, kaut kādi 3-4. operācija bija diezgan liels pārdzīvojums, bet reāli īsa (15 minūtes), joprojām atceros to šoka sajūtu, kad pirmoreiz ieraugi pasauli skaidri. kaut kāda diennakts pēc tam bija ļoti sāpīga, kad iziet narkoze, bet ātri pārgāja. par longtermu - nu, man ir pasliktinājusies vienai acij redze un principā kaut kas būtu jādara šajā sakarā, bet thats on me, jo tai acij redzes pasliktināšanās bija vērojama jau pirms operācijas (restīvi, redze nebija stabila to nepieciešamo laika nogriezni, ko viņi prasa, neatceros, gadu vai vairākus), mani brīdināja, ka vajadzētu vēl pagaidīt, bet man bija izbeigusies pacietība gaidīt un es teicu, man pohuj, lai jau vēlāk drusku sliktinās, negribu būt ar brillēm ne dienu ilgāk. ja tev šajā jautājumā viss čill, tad nekādām problēmām nevajadzētu būt, domāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

iemesls, kāpēc uzdevu šo jautājumu vispār, ir tāds, ka man vajag jaunas brilles, un es atradu pasaulē skaistākos rāmjus, un kopā labiem stikliem (un priekš kam man stikli, kas nav labi) tas maksās ~1k. tad nu iedomājos, varbūt biš jāpiemet un jāuztaisa operācija :) bet ja arī pēc operācijas man būs šī pati problēma, tad kaut kā stulbi. tagad vēl ir arī variants taisīt lēcas iešūšanas operāciju – kad nevis koriģē ar lāzeru, bet ieliek acī fizisku lēcu, kuru pēc tam var arī izņemt ārā. taču tā maksā 3k.

(Reply to this) (Parent)