smuki smeldzīga ciba ir šaisdienās dažviet.

Bet es pamanu (ceru, ka pamanu) lēnās mainības ar novērošanas un refleksijas metodi, caur to, kā es par to [kaut ko] jūtos, kā reaģēju, ko tas nozīmē, "kur tas ved." Nama fasādes izbalošana vasarās, ādas somas dilšana, zoļu novalkāšanās, jūras līnijas tuvums Sārnatē, uttt.

Ar laiku un trasītes garumu paliek vieglāk, jo kaut kas atkārtojas, kaut kas summējas, kaut kas aiziet fonā un tā. Bet var taču novērot, kā aug naudaskokiem jauni zari, fūrijpalma izšāvusi centimetrus, varu/nevaru aizliekties/noliekties dziļāk; varu/nevaru kaut ko izdarīt efektīvāk vai vispār.

Bet nu jā, mums pazīstamais miška olipiskais tagad uzmet pa riņķītim visām šitān refleksijām, tas laikam ir normāli.

(Reply to this) (Thread)

ā, un the same shit par attiecībām un satiksmēm visa veida, kur un kas spārklo, kur tā mazāk vai citādi, utt.

(Reply to this) (Parent)