kad bērnībā dzīvoju imantā piecstāvenē bērzu birztalas vidū, sīlis novija riktīgi sūdīgu, kā man tajos laikos šķita, ligzdu uz mūsu lodžijas zem skapīša, kurā glabājām tukšas burkas. divus gadus tur ligzdoja un mazuļkopības laikā uzbruka mammucim, kad viņa mēģināja izžaut vešu. pēc tam, kad sīlis aizvācās, ligzdā vairākus gadus savas olas sadēja kāds balodis, bet parasti olas tā arī nekad neizperēja.