bet tā arī ir, dzīves vadmotīvs pēdējās dienās ir "nakts vispār nepastāv, ir vakars, un tad pēkšņi ir rīts"
izlavījāmies muzeju naktī paklausīties pēci dragunu, un viņš meta mieru tikai rītausmā
nu nav, nav to nakšu, bet tā arī jābūt, jo līdz jāņiem ir atlicis tikai mēnesis, un tad jau atkal ies uz tumsu, piedošanu, ka es te par tādu traģiku
bet ja atkal par skaisto un arī stipri dīvaino dzīvē, man ir puķdobe, un viņā zied reizē melnas tulpes un baltas dālijas, jā, izrādās, tas ir pilnīgi iespējams