mēs tātad tiešām paņēmām un aizlidojām nahui (uzziņai – imperiālās pilsētas huē lidostas kods ir hui)
tur lija kā pa jāņiem, un bija lijis divus mēnešus no vietas, un arī grādu par 10 mazāk nekā saigonā, bet mēs atvedām sauli
pats labākais bija ūdens atrakciju parka apmeklējums – tur ir viens tāds pamests, un mēs jau neesam nekādi vieglā ceļa gājējiņi, tāpēc bridām uz to caur mežu
tā kā viņš ir pamests pirms laikam kādiem gadiem desmit, tur vēl viss nav sabrucis (šeit viss noārdās baigajā ātrumā)
ložņā rets tūrists un fotografējas nereti jaunie pāri (vietējie)
kapenes ap pilsētu arī visnotaļ brīnišķīgas – ideālas vasarnīcas, ja vien tās jau nebūtu kapenes
vispār nav slikti – tu esi imperators, tev ir vasarnīca, un kad tu nomirsti, tava vasarnīca kļūst par tavām kapenēm
citadele ir pamācoša vieta – pārsvarā nobumbota (huē līdz 45. gadam bija vjetnamas galvaspilsēta), bet karalienes mātes paviljons rāma dīķīša vidū ir tāda saglabājusies miera saliņa, kur tagad var mierīgi iedzert alu