reizi miļōns gados nu jau mēnesī aizejot paskriet, ļ. stipri ieskrēju tajā vasaras pārmiju kontrastainā, kad blakus var stāvēt viena sieviete vasaras kleitiņā un zandalēs (čau, kautski) un otra džemperī, plašķī un zābakos
jūs neticēsiet, bet tā kleitiņā, tas ir, īsajos šortos, biju es
ģērbjoties vasaras kostīmā uz skriešanu, domāju – ja salšu, būs jāskrien ātrāk, profit
bet jāteic, ka līdz salšanai netika nevienā brīdī, gluži pretēji
vai tas būtu veids, kā sadzīvot ar vasaras pāragro aiziešanu?