zvēru, tas sākās no vienas mazas bagetes
vai precīzāk, tā, ko mēs spītīgi saucam par bageti, lai gan gluži pēc bagetes neizskatās
ja reiz ir izcepta bagete, tad uz viņas svētdienas rītā ir jāuztupina eggs benedict, vai ne?
un tad jau jāpasāk kaut ko ar tiem pārpalikušajiem olbaltumiem, tātad pavlovu ligzdiņas it is
un tad jau beidzot arī pienācis laiks pamēģināt slavenos baklažānu riekstu rullīšus, kuru recepti fanija savulaik pārveda no gruzijas, un kuri man toreiz pirms gadiem pieciem? sešiem? likās kaut kas nesasniedzami sarežģīts, bet tagad – trakoti vienkārši, tikai mazdrusciņ laikietilpīgi (starp citu, a) lūk, uzkoda, ko nav kauns likt galdā draugiem vegāniem, un b) varētu tam graujoši lieliskajam pildījumam izdomāt kādu citu, efektīvāku nesēju baklažāna vietā, uhtī kā laiks aiztaupītos)
piemetot tam visam zupu risoto no cirvja, sanāk tieši vienas cienījamas brokastis un vienas trīsēdienu vakariņas
sekojoši, ja gadījumā kādam ir pie mums, teiksim, aizmirstas grāmatas vai tējas, vai ir kādas tamlīdzīgas darīšanas, pirmdiena būs īstā diena, kad pilnīgi nejauši iegriezties ciemos šīs darīšanas nokārtot