kaut kad septiņdesmitajos viens no slavenajiem islandiešu speleologiem (vulkanologiem?) virvē ielaidās vienā krāterī netālu no reikjavīkas, ar ciklopu pierē palūrēja apkārt, tur melns, nekā neredz
izrāpās atpakaļ virszemē, aizgāja mājā, un krāterim neviens vairs nepievērsa uzmanību
līdz 2010. gadam, kad national geographic ekspotīcija ieradās ar augsceltņu logu mazgājamo liftu un prožektoriem
kad viņi ielaidās tai pašā krāterī, ieraudzīja ( lūk, ko )
tas ir 120 metrus dziļš magmas kambaris, no kura magma ir aizlavījusies pa nezināmu ceļu, katrā ziņā ne to parasto
kad ohujā atkārtos knābjus izdevās pievērt, vietējie sāka organizēt uz turieni ekskursijas, iet jau trešā sezona
tas ir tā, ka vasaras sākumā krāterī iekar to liftu, dienas laikā krāterī ielaiž max 75 cilvēkus, pusseptembrī liftu novāc un krāteri palaiž ziemas miegā
ne jau tāpēc, ka krāterim tā miega vajadzētu, bet gan tāpēc, ka viņam piekļūt var tikai kājiņām (vai ar ričuku) no tuvējās slēpošanas bāzes, pie kuras pienāk ceļš
nu vēl ar helīti var
bet vispār jāiet šitādā:
( balto zušu gājienā )
tā ir ohujennākā vieta, kurā vispār esmu bijusi (pripete nobāl)
iesaku visiem

citās ziņās - epopeja joprojām nav pasludināta par noslēgtu, jo bagāža jau apaļas trīs diennaktis kā nenāk mājā
mums pašiem arī mājupceļš tāds nervozs padevās - pārlidojumā keflavīka-oslo-helsinki-viļņa ielidošana oslo kavējās apmēram pusi tā laika, kurš mums bija paredzēts priekš pārsēšanās, tas ir 20 minūtes no 40, mūs vēl kārtīgi ilgi noturēja transfēra sekjuritīčekā, aiz nav ko darīt uzšķēržot keflavīkas taxfree pirkumus, nu un pats pēdējais posms, autobuss viļņa-rīga arī ne bez starpgadījumiem, ar efektīgu pogoņu taksī naksnīgajās viļņas ielās un šosejās
bet bagāža ar visiem skukas dubļainajiem pārgājienu zābakiem un bārbalas dubļainajām slēpošanas biksēm (nevis šādi tādi dubļi, bet vulkāna) kaut kādā veidā nonāca stokholmā (kāpēc stokholmā?) un tur ir pavadījusi trīs diennaktis
viļņas lost&found džeki, ar kuriem mēs ik dienu jauki parunājamies, šodien jau vairs vienkārši neceļ klausuli, vai arī paceļ un nomet, bet rīga apgalvo, ka bagāža beidzot esot viļņā
ja viņa nav atlidojusi ar to vno-rix reisu, kurš ielidoja pirms pusstundas, tad es uzskatu, ka man ir pamats krist mērenā izmisumā