turpinot sēriju riia mu arm
ir tik brīnumaini skaisti varēt siltā vakarā pilnīgi tukšā pilsētā noiet uz kādu pustukšu krogu, kurā visu vakaru skan tikai cure

"līdz elkoņiem melnzemē" nav nekāds eifēmisms
nav arī pārspīlējums
tāds ir vēkšpēdu apgāztas velēnas biezums
un es nespēju purināt to velnēnu ar kapli un cimdos

in: pirmās nepieciešamības preces jeb dilles tādas un šitādas, salāti, spināti un sīpoli
out: instant laimība, stīvums malu maliņās un sauja pumpurotu ābeļzaru

šis ir tas laiks gadā, kad man maniakāli gribas daudz, daudz, daudz lielāku dārzu
ap vasaras vidu šī vēlme ir savārgusi, jo ravēt netīk, un ap rudeni ir vispār pārgājusi, jo ražu vākt un ēst slinkums
bet atvēzēties uz sēšanu un stādīšanu, to jā, vienmēr gatavs