I came to the conclusion that Lord of the Rings was, most probably, the best book that ever could be written, which put me in something of a quandary. I wanted to be a writer when I grew up. (That’s not true: I wanted to be a writer then.) And I wanted to write The Lord of the Rings. The problem was that it had already been written.

uzminiet rakstnieku!

īsa atmiņa ir īsta svētība. stundas laikā pazaudēju stresaino dienu un tādu pašu mūžību pirms tam un iegrimu rāmā līksmē par to, ka priekšā veselas divas brīvdienas, un tā arī ir mūžība. tad sāku malkot heresu, pīpēt un pārlasīt brīnišķīgāko grāmatu pasaulē (pračets un geimans ir tik lieliski, un kopā viņi ir lieliski kubā).
jāsaīsina atmiņu vēl mazliet, lai varētu pa vakariem, klik, izslēgt to ievaddaļu un pavadīt katru vakaru tā, it kā priekšā būtu brīvdienu mūžība. un tad no rīta pamosties pārsteigts, bet gan jau arī no tā kaut kādu prējienu var dabūt.

man ir daži jautājumi par un ap valmieru.
1. vai kāds šodien domā braukt uz šubr jaunās bandas koncertu?
2. kā var ielauzties kautska vīna pagrabā?
3. vai tur (valmierā vai pagrabā) ir kāds, kurš gribētu mūs izklaidēt?
4. vai tomēr vienīgā izklaide ir pusdienot tai iestādījumā pretī teātrim?
5. vai tādā sestdienas vakarā šis iestādījums vispār ir vaļā?