īsa atmiņa ir īsta svētība. stundas laikā pazaudēju stresaino dienu un tādu pašu mūžību pirms tam un iegrimu rāmā līksmē par to, ka priekšā veselas divas brīvdienas, un tā arī ir mūžība. tad sāku malkot heresu, pīpēt un pārlasīt brīnišķīgāko grāmatu pasaulē (pračets un geimans ir tik lieliski, un kopā viņi ir lieliski kubā).
jāsaīsina atmiņu vēl mazliet, lai varētu pa vakariem, klik, izslēgt to ievaddaļu un pavadīt katru vakaru tā, it kā priekšā būtu brīvdienu mūžība. un tad no rīta pamosties pārsteigts, bet gan jau arī no tā kaut kādu prējienu var dabūt.