iz mazdārziņu hronikām:
pēc orku piromānu viesošanās dārziņā vasaras sākumā visa pārējā vasara pagāja ļoti mierīgi. bet kā rudens iet uz beigām, tā dārziņos atkal orki plosās. mūsu ābeļdārziņam komplektā līdzi nāca zemē ierakta truba ar bedrītēm abos galos, varētu būt improvizētas kūpinātavas sastāvdaļa. šodien tās vietā atradām tranšeju. no kuras torčīja apcirstas ābeles saknes.
savākuši arī pilnīgi visus kaudzītē savāktos metāllūžņus, nu dies ar tiem metāllūžņiem, pašiem nebija sanācis izvest, bet tā tranšeja ta jārok ciet. šajā sakarā, džim, kā klājas lāpstai?
un tajā pleķī pavasarī nebūs zilo sniegpulksteņu klājiens. kaut tiem orkiem caureja piemestos, tāda uz 2 nedēļām. apbrīnojami, ka 50 santīmu dēļ cilvēki ir gatavi uz tādu darbu, tur tomēr bij kārtīgi jāparok, lai pie tās trubas tiktu. ne viņa liela, ne gara, turklāt norūsējusi galīgi. un tie lūžņi arī, izrūsējuši atkritumi, nekas vairāk. varbūt arī kādi 50 santīmi par to kaudzīti sanāca.
interesanti, vai tas varētu būt saistīts ar to, ka nupat ir brutāli izlaupīti torņakalna mazdārziņi? kuros kaut kad sākšoties būvdarbi, bet ne nu viņi sākas, ne nu kā, plus vēl daļu dārziņu, līdz kuriem tie būvdarbi nemaz tūliņ neaizsniegtos, solīja neaiztikt vēl 2 gadus. bet vienā brīdī dārziņos vienkārši ievaļīja lūteri, ķērās pie sētu un siltumnīcu nojaukšanas, un ne jau būvdarbu strādnieki tie bija. visu izbradāja un piesmēja.
reku, ja vēl nelasījāt, skumjš lasāmgabals par torņakalnu:
http://balticfeatures.wordpress.com/2010/10/26/requiem-for-an-allotment/

on the bright side - mājas palodžpuķu frontē ir parādījusies la resistance rūdim. kad es iegādāju ķengurķepu, rūdis sistemātiski nograuza tai pilnīgi visus ziedus un arī daļu lapu. tagad, aptuveni pēc gada dzīvā miroņa statusā, ķengurķepai ir jauns zieds. kaut nu rūdis nepamanītu.