šodien es ar sevi visnotaļ lepojos, jo a) spogulī izskatos smuki (bet es vispār spogulī labi izskatos, bildēs gan ne) un b) esmu izrādījusi ievērojamu rakstura noturību un brokastis ar krietnu devu tzatziki, kurā ķiploki nav žēloti itin nemaz, ēdu pēc, nevis pirms brauciena pie klienta. nekādu "sveiki, es te tāds viss pēc veselīga ķiplociņa smaržojošs, esmu tas rasbainieks, ar kura meila adresi un darbiem jūs esat pazīstami jau pusgadu, bet sejā redzat pirmoreiz, un es jūs visus tāpat, kā jums patīk?", viss ļoti pareizi.

a tā ir, kā man šodien freidlistē rādās, ka sastāvēt laimīgā kopdzīvē bez rūgtumiņa un vienaldzībiņas nav modīgi?

par "gavariķe po russki, požaluista"
kad mēs ievācāmies pašreizējā štābiņā, es iedzīves nēsāšanas procesā visus trepēs sastaptos līksmi iepazīstināju ar faktu, ka viņiem ir jauni kaimiņi, un tie esam mēs. šito mēģināju izpildīt arī uz diviem ne sevišķi līksma paskata kungiem, ar kuriem durvīs izmainīties nebija viegli, jo es nesu iekšā kaut ko lielu, bet viņi nesa ārā boileri. mūsu saruna bija aptuveni šāda:
ras, līksmi, tikko jau iepazinies ar veselu strēķi kaimiņu: laba diena, jūs ar esat mūsu jaunie kaimiņi?
kungs 1, nīgri: не понимаю. по-русски.
ras iespītējas un rāda uz pirkstiem: es. jūs. kaimiņi?
kungs 2: аа, камины?
krīt priekškars un lustra, atklājas fakts, ka kungi tikai maina boileri un šai namā nedzīvo.

es ļoti labi saprotu, ka šādi var arī uzrauties uz pagalam necienīgu izturēšanos pret labticīgiem tūristiem no krievijas. bet šāda iespēja tomēr ir neliela.