|
[Sep. 10th, 2010|01:27 am] |
piezīmes korespondenta blociņa maliņās: - vēl tuvāk festivāla norises vietai kā šīgada skaņumežam esmu dzīvojusi tikai mainhedā uz atp - presesnams ir spēēēēks, lai arī drēgns un pelējis (pēdējais izbirstēts uz goda) - likās, ka būs samērā garlaicīgs vakars, bet visi bija interesanti un visnotaļ asprātīgi, īpaši (šķiet) zviedrs johanness ar verķīšiem, verķīšiem un vēlreiz verķīšiem. mazliet atgādināja pjēra bastjēna robotmūziku, tikai ar rozā zirdziņiem konstruktoru vietā (tas nav joks, viens no verķīšiem bija rozā zirdziņš). - bet visus iepriekšējos iespaidus diezgan tā pa tīro izslaucīja suddenais infants, sociālā powernoiza šizīgais čāpstinātājs. kuri nebija, tagad nožēlojiet. |
|
|
|
[Sep. 10th, 2010|12:27 pm] |
es neesmu nekāds iejūtībiņas kalngals, lai arī pēdējos gadus desmit uzlabojumi ir bijuši ievērojami. taču ir viena lieta, kurā esmu pieķērusi sevi solidarizējamies - homoseksuālu draugu un paziņu kompānijā apzināti ierobežoju fizisku tuvības izrādīšanu ar draudziņu. jo nu, iedomājieties, visi mani dārgie heteroseksuālie draugi un lasītāji, ka jūs nevarētu sadoties rokās ar savu mīļoto cilvēku, ejot pa ielu, nevarētu aukstumā pieglausties sasildīties, nevarētu koncertā nolikt galvu uz pleca. šausmīgi, ne? es ļoti labi saprotu, kāpēc daudzi homoseksuāli draugi un paziņas emigrē uz valstīm, kur tas nevienu nekrata vai vismaz neizsauc agresiju. |
|
|
|
[Sep. 10th, 2010|03:32 pm] |
|
|
|