es neesmu nekāds iejūtībiņas kalngals, lai arī pēdējos gadus desmit uzlabojumi ir bijuši ievērojami. taču ir viena lieta, kurā esmu pieķērusi sevi solidarizējamies - homoseksuālu draugu un paziņu kompānijā apzināti ierobežoju fizisku tuvības izrādīšanu ar draudziņu.
jo nu, iedomājieties, visi mani dārgie heteroseksuālie draugi un lasītāji, ka jūs nevarētu sadoties rokās ar savu mīļoto cilvēku, ejot pa ielu, nevarētu aukstumā pieglausties sasildīties, nevarētu koncertā nolikt galvu uz pleca. šausmīgi, ne?
es ļoti labi saprotu, kāpēc daudzi homoseksuāli draugi un paziņas emigrē uz valstīm, kur tas nevienu nekrata vai vismaz neizsauc agresiju.