prtg ir zelts no abiem galiem un pa vidu arī. i'm back, ar ķirurģiski uzšķērstu un pārlodētu adaptera kābeli.
jāiet pēc bruta, es domāju.
speaking of which, svētdien kuldīgas slimnīcā man iepotēja pēdējo trakumsērgas poti, bet es steigā nepajautāju, cik tad ilgi vēl jāatturas no atspridzinošiem dzērieniem. zvanīju nākamajā dienā noskaidrot, bet māsiņa noskaldīja "no alkohola vispār ir jāatturas" un nometa klausuli. šodien iebraucu savā nu jau iecienītajā 1.slimnīcā (we do go way back akshuly, es tur piedzimu) un parunājos ar māsiņām. viena teica - kādu pusgadu vēlams atturēties, otra teica - šovakar var.
zīlējiet nu, kurai es klausīšu.

melnās apenes visādas mēs prohoģiļi, visi šitie "kas tev uz galda" un tā 'n tā 'n tā. bet vai mums ir bijušas melnās apenes par tēmu "kas tev gultā"?

( personal, my bed category )

vispār "personal, my bed category" ir joks pats par sevi, jo manam draudziņam renē blodziņā ir tāda kategorija. ja paveicas, ar bildēm. viņš visnotaļ obsesīvi pieraksta katru jaunu gultu/guļvietu, un ar viņa ceļošanas apjomiem pierakstāmā ir daudz.
no, srsly, rené, could you please elaborate on this? i've never asked you how that obsession came about, so now's the time to reveal the stunning truth. and a blowjob.

ā un vēl es jums pastāstīšu, kāda man bij couchsurfere atbraukusi te vakar (šodien aizbrauca tālāk, uz brīvdienām gruzijā un armēnijā).
viņa ir aptuveni mana vecuma, angliete no šefīldas, šobrīd dzīvo frankfurtē. kādreiz ir padzīvojusi un pastrādājusi visā tuvējā eiropā no dānijas līdz spānijai. tad vienā brīdī esot uznākusi identitātes krīze, un viņa pārvākusies atpakaļ uz dzimto pilsētu. nopirkusi māju, iekārtojusi, un sapratusi, ka tomēr jālaižas prom.
šitais man ļoti patika.