lūk, cilvēks, kurš skaņas ziņā uz mani laikam ir atstājis vislielāko iespaidu (drošvien tāpat kā uz martcori, polliju dž. hārviju, pixies, don caballero utt), ir brīnišķīgais tēvocītis stīvs albīni. shellac mēs te ar jums jau prohoģiļi, tagad paklausieties big black, dziesmu par kerosīnu.

bet shellac, oi shellac es redzēju primaverā. vienīgā grupa, uz kuru pielīdu pie paša atp steidža, uz robežas ar mošpitu (bija baigais). albīni bārstīja visādas dzēlības, za čto i ļubim, un uzstāšanos viņi beidza tā, ka albīni un vestons (basists, superīgākā traktorskaņa ever) nospēra todam (bundziniekam) drobeni un vienu no šķīvjiem un fiksā riksī nonesa no steidža.
( reku vienīgā bilde, ko nobildēju )

miniet trīs reizes, vai uz lmt info numuru var nosūtīt sms no lmt.lv

ņet takoj bukvi

vēl kāds workarounds, lai darītu viņiem zināmu beidzot samaksāto rēķinu un negaidītu līdz pirmdienai?

upd: tajā kantorī ar humora izjūtu viss ir kārtībā. uz manu ierosinājumu piegdienas vakarā plkst 20:23 atnāk atbilde 'paldies par ierosinājumu, info nodevām norēķinu daļai, izejošie zvani tiks atjaunoti norēķinu daļas darba laikā'
līdz pirmdienai, zaičegi.

es laikam visu ēteru esmu pielējusi ar savu krašu tematiku. vot, komputators man arī tāds līdzjūtīgs gadījies. un neatšķir crush no crash, vot i nokrašoja. deva laiku padomāt par to, ka manam liktenim humora izjūta ir ļoti līdzīga manējai, un tikpat noslēpumaini kā noklājies, atklājās atpakaļ.
i'm on a crush course, not on a crash course.