lūk, cilvēks, kurš skaņas ziņā uz mani laikam ir atstājis vislielāko iespaidu (drošvien tāpat kā uz martcori, polliju dž. hārviju, pixies, don caballero utt), ir brīnišķīgais tēvocītis stīvs albīni. shellac mēs te ar jums jau prohoģiļi, tagad paklausieties big black, dziesmu par kerosīnu.

bet shellac, oi shellac es redzēju primaverā. vienīgā grupa, uz kuru pielīdu pie paša atp steidža, uz robežas ar mošpitu (bija baigais). albīni bārstīja visādas dzēlības, za čto i ļubim, un uzstāšanos viņi beidza tā, ka albīni un vestons (basists, superīgākā traktorskaņa ever) nospēra todam (bundziniekam) drobeni un vienu no šķīvjiem un fiksā riksī nonesa no steidža.