komrāds begemots saiedvesmoja ar savu mazo kazu (gan ne tik ļoti, lai izvētītu barselonas bildes, bet tas mans slinkums te runā)
reku jums specveltījums vēl no buenosairesas:

aizskatījos iguazu bildes. šī saucas don't piss on grandma (es to vienkārši nespēju izlasīt nekā citādi):

man patīk skatīties loga ekrānā kanālu nulle, tāda bij martcorem lirika kādreiz.
man patīk skatīties loga ekrānā kanālu rītausma, tāda lirika ir man te un tagad.

es taču teicu, taktika "neiet ārā no mājām biežāk kā reizi 2 dienās" ir pareiza. a to, vot, izbraucu pa lietu Pildīt Bezdarbnieka Pienākumu* un skaļi apzviedzos pilnīgi ielas vidū - aināram ielās izgājis outdōrs ar saukli "esmu uzaudzis ķengaragā!".

* Pildīt Pienākumu bija noderīgi - juriste izskaidroja, kā apstāv lietas ar bezpajumtnieka statusu + autoratlīdzības līgumiem. apstāv labi.

/te nu viš aiziet, mans dārznieka kredibilitijs/ pastāstiet, ar ko atšķiras kaķpēdiņas no studentneļķēm? imho tikai ar to, ka pirmās neesmu redzējusi gadus 20, bet bilde atmiņā stāv tāda pati, nu vai drusku mazāka, kādu tagad rāda studentneļķes.

nu jā, tirgū pilns ar magrietiņām un rudzupuķēm, pienotavu lāviņās (čau, kinski) jāņu siers. laikam kalendārā jūnijs. drošvien lielveikalos jau griežas jāņu dziesmas.
bet es tikai tās neļķes un pujenes sapirkos. drošvien mana pujene kuldīgā arī jau zied, saules pusē kā nekā. mēs viņu izrakām no mana dzīvesdraudziņa klasesbiedra jaunceļamās mājas, aš lāpstu nolauzām.

tā kā šovakar, tā varētu būt mūžīgi, tāpēc te jums dziesma.