kaķi mazgā viens otra kažokus un pieķer klāt arī manu purniņu, kārtībai jābūt.

vai kāds var bez čītošanas pateikt, pie kādas filmas es vakar aizmigu, ja ir zināms, ka mana paaudze pie tās raudāja gandrīz kā pie bezgalīgā stāsta, ļauno bruņinieku spēlē sarumančegs kristofers lī un uzticamo draugu - kristians beils?

pēc mio mana mio galīgas noskatīšanās man ir pāris končas blickonkursa uzvarētājai merkelai (atrodiet bildēs kristianu beilu):




un jautājums ģenerālajai publikai +/- manos gados:
kad tālajā 1987.gadā mēs visi pie tv ekrāniem draudzīgi slepenāk vai atklātāk pinkšķējām par mio un jumjuma piedzīvojumiem, neviens taču mums nepiedāvāja filmai latviešu tulkojumu? iztikām ar lielisko krievu dublāžu, un nekāda vaina?
tad kāpēc tik daudz mana gada (modeļ olimpiskais lācītis 1980) izlaiduma pārstāvju krieviski ne tikai neprot teikumu salikt, bet nu jau arī sāk nesaprast?

davai es jums pastāstīšu par savām attiecībām ar lindgrēnes darbiem un to atvasinājumiem, un jūs man pastāstīsiet par savējām.

brāļu lauvassiržu tulkojums latviski ir spējis mani saraudināt katru reizi, jebkurā vecumā. iedomājieties godbijīgā lasītāja šoku, kad lasot zviedrisko oriģinālu, sirsniņa netrīcēja vispār nemaz. lielākais tulkojumu paradokss manā mūžā.
karlsons man ir vienmēr simpatizējis, bet vairāk kā multenes ikona, nevis literārs tēls.
ronja ir ronja, bez komentāriem. tas laikam tāpēc, ka esmu tikai lasījusi grāmatu un tikai latviski. pastāstiet par filmām.
un lūk tagad ar pieauguša cilvēka acīm skatoties mio manu mio, nepatīkami skaidri redzēju vietas, kur no labas grāmatas atmests viss sakarīgam stāstam vajadzīgais, lai tikai paliktu pāri kaut kas smuks priekš bērniem. rekur tormentlinks, ja kādam ir iekāriens uz diskusiju.