lai arī tagad es atkal esmu pilsētas buržujs, kura vietā sniegu šķūrē sētnieki, tomēr gana dzīvi vēl atmiņā stāv ikrīta rituāls pirms gulētiešanas ap sešiem - pagalms, taciņa gar mazo ielu, taciņa gar lielo ielu, taciņa līdz garāžai, garāžpriekša. a ja vienas dienas laikā jāšķūrē četrreiz, tad varētu arī pa muti iekraut tiem, kas par baltajām pūciņām līksmi kvēkšķ.

tāpēc es uz smuki nosnigušo jumta logu no zašebis smukās iekšpuses skatos ar dalītām jūtām.

iet kājām ir riebīgi. braukt tramvajā ir riebīgi. ar zaļu skaudību skatīties uz retajiem velosipēdistiem ir riebīgi. rīt braukšu atkal ar ričuku.

tāks, ja es gribu apskatīt iguasu no abām pusēm, un brazīlijas pusei man vajadzīga vīza, ko ellē rakstīt vīzas pieteikuma ailēs name and address of person, institution or company where you can be contacted in brazil un address in brazil?

no pelniem bagātais