lai arī tagad es atkal esmu pilsētas buržujs, kura vietā sniegu šķūrē sētnieki, tomēr gana dzīvi vēl atmiņā stāv ikrīta rituāls pirms gulētiešanas ap sešiem - pagalms, taciņa gar mazo ielu, taciņa gar lielo ielu, taciņa līdz garāžai, garāžpriekša. a ja vienas dienas laikā jāšķūrē četrreiz, tad varētu arī pa muti iekraut tiem, kas par baltajām pūciņām līksmi kvēkšķ.

tāpēc es uz smuki nosnigušo jumta logu no zašebis smukās iekšpuses skatos ar dalītām jūtām.