dzīve joprojām ir something that happens while we're busy making other plans. tas viens.

otrs tas, ka es mīlu smārtāšus, ja. arī sevi to skaitā.

tie ārpuszemes organismi, kas ieperinājušies dažos homosapienos un pārvērtuši tos par sihopātiskiem brīvšķēptulkiem™, nav nekur tālu no gremliniem gobliniem orkiem troļļiem. arī viņu smadzeņu sinapses aukstumā strādā labāk. tāpēc divreiz jāpadomā, pirms gulties uz strādāšanu uz vannas istabas grīdas vai piebāzt kājām tuvāk karstā gaisa pūtēju. tas gan man netraucē izvēlēties rumpja siltumu pār smadzeņu vēsumu un skatīties no malas, kā sevi pārsteigšu ar atlikušajām 27 lapām filmas teksta. taču vēsa aprēķina brīdis uznāca pat man - palikt tikai pie saviem darbiem un netesties mērkaķa ātrumā uz suni tulkot piecus jufita gabalus bez lapām, no auss. seansā, kurš jau sācies. ibo ņehuj sadirst visu, ja var mēģināt nesadirst līdz galam vismaz to, kas ir tīri uz paša atbildības. lai tā godkāre un 'paskatīsimies vai es šito varu' šoreizīt iet kuda podaļše.