progresreports, ja vien to var saukt par progresu:

kājas joprojām neganti smeldz visā garumā, galva gan vairs negriežas tā ka nevar aizmigt, un vispār kas es esmu un ko es šeit daru, kas šodien par dienu un kā dzīvot tālāk?

vismaz tik daudz, ka mājās nemostas no tā, ka pa ausi staigā prāva lapsene vai maziš irsis.

ričukam jau kādu laiku ir dažādas riepas. pakaļējā tagad ar tādu garspalvainu protektoru, un izrādās ka nenormāli nēsā. slapjā laikā es pat vairs nemēģinu uzbraukt uz trotuāra leņķī kas mazāks par 90 grādiem, un arī pa grantētām virsmām līdz nomaucienam ir kudī tuvāk.

jautājums tikai - kā neieberzties nākamreiz.

rekur jums viena svētdienas vakara dziesmiņa lēkāšanai uz vienas kājas. tieši tā ir jāskan dziesmām ar tādiem nosaukumiem!

mūžu dzīvo, mūžu mācies. anatomiju, piemēram.
sveiki, līdz šim neiepazītie vēdera muskuļi, un piedodiet par nejaušo sastiepšanu / savilkšanu / samocīšanu vai arī drusku pagaidiet un pieņemiet atvainošanos no tā, kurš man tais kāzās tak jau laikam būs iespēris pa vēderu.