šodien izaicināšu mūžam slēgto kebabnīcu karmu un iešu testēt to jauno slaveno iestādījumu dzirnavielā. drīkst pievienoties.

par 'tulki neiedeg, apsvilst reizi gadā un nolobās divās nedēļās' - es sevi joprojām pieskaitu pie cunftes, un esmu tam staigājošs pierādījums: pēc apsviliena pirms gandrīz 2 nedēļām lobās vēl tikai kreisās kājas potīte, degungals un drusku asteskauls. pa jāņu brīvdienām arī mēģināšu atjaunot veco labo tempu 20 000 zīmes dienā.

turpinot par kebabiem - beidzot es varu likt putekļainajā vēstures plauktiņā savu neģēlīgo plānu importēt uz latviju autentiskus turkus, saslēgt kājas aprūsējušās ķēdēs un paverdzināt viņus kebabu gatavošanā! vēlēšanās piepildās arī bez manas aktīvas līdzdalības (skat. laika mašīnas un the police apvienošanās keisu). kvī to that!

rūdis nemaz nezina, ka šī nakts, kuru mēs kā parasti pavadījām katrs savā istabā un tikai no rīta viņš kā parasti ieritinājās pie manis zem segas, ir mūsu pēdējā nakts divatā šai dzīvoklī.

iz caturday in da house! kaķmīļi stay tuned.

saturieties, tagad sākas kaķu spams. as of now is caturday in da house, un es līdz trešdienai sēdēšu mājās un gaidīšu, kad rūdis pieradīs pie ritas.

labi, ka dzīvoklī tomēr ir kaut kas slūžveidīgs - skapja istaba ar divām durvīm. citādi šobrīd rūdis klapētu ritiņu tā ka put vien, šis izlutinātais puika.

upd: ritiņa dzīvo guļamistabā un murrāt sāka pēc dzīvoklī pavadītas pusstundas.

da kakoj že tam futbol, man mājās tāāāādas kaislības! mēģināju brālīti un māsiņu saradināt - vispirms nosēdējām kādu pusstundu es ar ritiņu klēpī pie skapja durvīm un rūdis turpat blakus, norobežojies aiz riteņa priekšējā rata. abi izņaudēja un izrūca un izšņāca pirmās bailes vienam no otra. un tad visa situācija mainījās par 180 grādiem. rūdis ir sabiedrisks un drosmīgs un galu galā arī mājas saimnieks, viņam sāka interesēt iepazīšanās ar to mazo šņākuli, kas izskatās tieši tāpat kā viņš pats. toties šņākulim iepazīšanās nav ne prātā. tā nu es staigāju pa dzīvokli ar pa brīžam šņākuļojošu un smalkai jaunkundzei pagalam nepiedienīgi rūcošu ritiņu rokās, un rūdis slaistījās nopakaļ, ne vairs ņaudot, ne ko. labprāt ošņāja manu roku ar ritiņas smaku. bet ritiņa ni un ni, slēpjas padusē un rūc. pēc stundas man apnika, ienesu ritu guļamistabā, kur viņa žigli saritinājās zem segas, un nācu izklaidēt rūdi, pati uzņemt barības vielas un varbūt kādu kadru futboliņa. un rūdis priecājas mani redzēt kā vēl nekad :)

svinīgi apsolos pārējos ierakstus par kaķu sadzīves attīstību likt zem kata.