sveiki, te nīgrais patērētājs.

( žultīte )

šodien laikam rtu atvērto durvju dienas, pār vanšu tiltu nepārbraukt, stāvgrūdām (1.5 uz m2) pilns ar zēniņiem no laukiem.

atbilde uz pikaso provokāciju jeb šādi tādi novērojumi iz personīgās pieredzes gājēju un velobraucēju attiecībās:

laicīga skaņas signāla padošana nostrādā kādos 40% gadījumu, ja gājējs jāapdzen. un vēl ne visi šie gadījumi stoiskā mierā pasper soli sāņus, lai mierīgi sadalītu ceļu. populārākā attieksme pret velozvaniņa skaņu aiz muguras tomēr ir 'tas uz mani neattiecas'. ar to rēķinoties, es zvanīt sāku jau laicīgi. vienreiz. ja nereaģē, otrreiz. trešoreiz, ceturto - un šajā brīdī mēs ar gājēju jau atrodamies vienā kvadrātmetrā. tad es spraucos garām un citreiz arī pasaku 'tas zvaniņš bija domāts tieši JUMS'. kādi 5% šādas garāmspraukšanās šaurās bezizejās neiztiek arī bez vieglas aizķeršanas.

vēl ir īpašie gadījumi, kas nereaģē uz velosipēdista tuvošanos no priekšpuses. mans mīļākais domas lidojums nāca no kāda tantuka mutes pie basteja bulvāra pārejas jēkaba kazarmu galā. viņa stāv uz nobrauktuves un skatās, kā es tuvojos, zvaniņu dzindzinot. kad es viņas priekšā apstājos un gaidu, kad atbrīvosies kaut stūrītis nobrauktuves (apmales tur ir baigi augstas), tantuks svētās šausmās iesaucas 'šeit taču nav veloceliņš!'

tāviši, vanšu tilta galā velosipēdisti paceļas spārnos un tā arī pārvietojas līdz hospitāļu ielai, kur sākas otrs pilsētas oficiālais veloceliņš. āmen.

remainderis no vadoši adošās apvienības 'divas lauras par vienu cenu' tiem, kuri nelasa kalendāru:

gadskārtu svētki tikai reizi gadā un tikai šopiektdien 20:00, kapseļu gaismas un kultūras pilī. dāmas un kungi, ekselences - suareja dirty rococco!

dreskods: meitenēm sasmaržināti nēzdogi un dekoltē, zēniem mežģīņu žābo un balderjāņi.

bārkods: tikai šampanietis un tikai no kakliņa. šņabi drīkst tikai vienatnē vannas istabā sveces gaismā.

muzkodā īpašais viesis: dj usne youtube