šorīt zvanīju pie ōperātiskās kaimiņienes durvīm un vēlējos izklāstīt savus jaunākos domugraudus un sakarā ar otro no tiem arī izteikt dziļu līdzjūtību:

1. pati dārgākā miega stunda ir tā viena pirms jāceļas
2. soprāns ir pats ļaunākais, kas var notikt ar cilvēka balsi

bet viņa nevēra vaļā durvis. ko man tagad, vēstulīti ar miroņgalvām sazīmēt un pastkastē iemest?

varbūt kāds zina, kas man šovakar jādara? jau 2 dienas nevaru atcerēties.

par kokneses zaļibrūno airi pa pakausi runājot - yannel, vai tu pēc _tās_ reizes vēl esi bijusi kokneses pilsdrupās? es vakar biju pretējā krastā, mēs tur pūtām dūmus prožektoros, baurējām dziesmas un dejojām pagānu dejas.

briesmīgi sagribējās atpakaļ tos 4.5 gadus kuldīgā vai vienkārši dzīvot atkal ārpus rīgas i nemaz i nebīstoties no visiem tiem sasodītajiem daunsaidiem un drōbekiem.

now i said it.