šorīt zvanīju pie ōperātiskās kaimiņienes durvīm un vēlējos izklāstīt savus jaunākos domugraudus un sakarā ar otro no tiem arī izteikt dziļu līdzjūtību:

1. pati dārgākā miega stunda ir tā viena pirms jāceļas
2. soprāns ir pats ļaunākais, kas var notikt ar cilvēka balsi

bet viņa nevēra vaļā durvis. ko man tagad, vēstulīti ar miroņgalvām sazīmēt un pastkastē iemest?