i just don't know what to do with myself

ja man ir kāds slepenais pielūdzējs (maz kādi brīnumi gadās), es varu pačukstēt, ka "visu mīlētāju dienā" man drīkst uzdāvāt "romantisku braucienu uz mīlētāju pilsētu". pofig par to mīlētāju dienu un pilsētu, bet 16.februārī tortoise spēlē parīzē. i'm goin.

17.novembrī bernē šķiet tā kā mazliet par agru. vai arī nē?

migla pilnīgi kāpj pa logu iekšā

asteres jau zied. votķena, 1.septembris, nevis 1.augusts.

vispār sajūta atkal darbs nozadzis vasaru tāda pati, kā pagājšgad ap šo laiku. jūlija beigās bija jānodod grāmata, un visi "vasaras plāni" sākās ar "jūlijā, jūlijā, ai kā atlaidīs asti jūlijā, ai vasara vasariņa". tai dienā, kad grāmata bija nodota, galva no virpas pacelta un pa ilgiem laikiem sperti pirmie soļi plašajā ārpasaulē, es gāju uz pilsētu ar kaut kādiem viesiem. metrus 200 no mājām, kur liepu aleja neuzkrītoši pāriet kastaņu alejā, uz takas bija sabirušas zīmes - koši zaļi, glīti pāršķēlušies adataini mundierīši, no kuriem spīdēja brūni kastaņi. zīmes man atgādināja - life is what happens while we're busy making other plans.

stinga koncertā rižais ģitārists kaisīja publikā mediatorus saujām vien. signaturētus, ar tekstu "plucked from lyle workman". viens iebira arī man. pārbraucu mājās, noliku plauktiņā, gan saimniecībā noderēs. dunlop mediatori vienmēr ir bijuši mana vājība, tikai - tavu neražu - ģitāras mediatori man kā suņam piektā kāja. un basu es ar pirkstiem spēlēju. (pagātnes formā, tagad mans pūkainais draugs guļ pažobelē un gaida, kad man būs iedvesma. ilgi gaida, nabags)

lai arī sākumā novīpsnāju par to, ka šitāds hired gun bārsta publikā mediatorus ar savu vārdu, pēcāk attapu, ka šis pats lails vorkmens ir piedalījies frenka bleka "teenager of the year" albuma ierakstā un ar frenkiju tūrēs braucis. značit, cienījams hired gun.

vispār šo pr tehniku derētu pārņemt pašmāju rokskastāriem. ar pirkstiem ne uz vienu nerādīsim, bet nu cik tad ilgi metīsiet krekliņus publikā, ko? :)