asteres jau zied. votķena, 1.septembris, nevis 1.augusts.

vispār sajūta atkal darbs nozadzis vasaru tāda pati, kā pagājšgad ap šo laiku. jūlija beigās bija jānodod grāmata, un visi "vasaras plāni" sākās ar "jūlijā, jūlijā, ai kā atlaidīs asti jūlijā, ai vasara vasariņa". tai dienā, kad grāmata bija nodota, galva no virpas pacelta un pa ilgiem laikiem sperti pirmie soļi plašajā ārpasaulē, es gāju uz pilsētu ar kaut kādiem viesiem. metrus 200 no mājām, kur liepu aleja neuzkrītoši pāriet kastaņu alejā, uz takas bija sabirušas zīmes - koši zaļi, glīti pāršķēlušies adataini mundierīši, no kuriem spīdēja brūni kastaņi. zīmes man atgādināja - life is what happens while we're busy making other plans.