vispār es gribēju kaut ko asprātīgu vai skaistu iepukstēt, bet viss aizgāja komentāros pie jubilacija.

varu vienīgi atzīties, ka nu jau arvien izmisīgāk alkstu pēc peidā jūzera statusa (vo dožiļi!). laiku pa laikam es palasos tos cibiņus, kas ir mani piefrendējuši, bet manā listē vietas viņiem nav sanācis (dažus lasu ļoti bieži). daudzus no viņiem, khem, tas ir, jums, es ļoti labprāt lasītu ikdienā, frendlistes plūsmā, bet nez kad pienāks tie laiki, kad sinbox iedomāsies par to, ka nebūtu slikti tomēr (no jauna) ieviest iespēju iegādāties šo smalko statusu un cipara 70 važas manā listē būs pārrautas.. iedomājieties, es par to pat esmu gatava naudu maksāt! :)

ir tomēr viena lieta, kas man šodien salikās smieklīga. soulsīkā kāds dīvainis no manis velk raudive fm pirmo izlaidumu. martcore, vari paklapēt sev pa plecu, brends ir aizgājis plašajā pasaulē :)

kādreiz es mazliet mācījos islandiešu valodu. no tiem laikiem man ir ļoti sirdī ieķērusies viena islandiešu folkdziesma.

( lai stāv tekstiņš plauktiņā )

palasījos, kā gobish braukā pa depešu koncertiem, un secināju, ka pasaulē drošvien ir lielākoties divu tipu sievietes - tās, kuras ģībst no deiva, un tās, kuras ģībst no mārtina. labi, vēl ir sievietes, kurām patīk citas sievietes, un vēl arī tās, kuras ģībst no endija vaildera. un, protams, vēl arī guu :)

man liekas, ir jābūt galīgi apdauzītam idiotam, lai jūtoties pagalam skumīgi, vēl izvilktu no vēstures putekļainākajām dzīlēm cure disintegration albūmu un no sirds gribētu viņu noklausīties ne vienreiz vien. pat tad, kad cilvēks atrodas abzalūti piepaceltākajā agregātstāvoklī, resp. iemīlēšanās pirmajā, rožainajā fāzē, disintegration spēj savilkt skaistas melnas strīpiņas gaišajā pasaules skatā.

re cik apdauzīts idiots es esmu.