šodien es goda vārds biju apņēmusies kārtīgi strādāt. taču tieši tad, kad biju piecēlusies, pavingrojusi, nomazgājusies, izlasījusi jaunumus frendlistē, paēdusi brokastis, iekurinājusi krāsni, ievedusi malku un iesākusi šķūrēt sniegu (tātad ap pulksten pieciem), ieradās viesi. vairāki. kamēr dzīvesbiedrs izklaidēja viesi no liepājas, man tika uzticēts izklaidēt 2 gab scenogrāfes no vācijas. tā nu visu vakaru nopļāpājām, jaukas tādas sakarīgas meitenes. un kā lai es atlikušajā nomoda laikā paspēju gan pastrādāt, gan kino paskatīties, kā biju nodomājusi? un pēc stundiņas būs klāt arī priekšpēdējā battlestar galactica 2.sezonas sērija, un es, kā zināms, esmu bsg adikts..

hihih, par aktuālo pirkšanās/pārdošanās tēmu reku kvīzveida risinājums. īpaši iesaku visiem vokāli instrumentālās menažērijas codename voiska dalībniekiem ;)

un ierunājās manī dārznieks ar 3 gadu stāžu. viņš čukst: "atceries, līdz šim taču katru gadu uz 8.martu puķdobēs jau bija izlīduši narcišu un tulpju asni. un ne tikai mazajos pleķīšos dienvidu pusē, bet arī ēnainajā un sniegainajā lielajā dobē mājas garajā malā, tieši blakus no jumta nošļūkušajām kupenām. un šogad? tak jau ne ziņas, ne miņas, vai ne?" un es atčukstu pretī: "kuš, vai tad tu nezini, ka mūsu platuma grādos globālais vōrmings izpaužas kā sasodīti ieilgusi ziema un nākotnē noteikti būs vēl sūdīgāk?" un jau kādu nedēļu ik dienas bažīgi aplūkoju tās vietas, kur zem zemes snauduļo puķu sīpoli, sak - nu vai tad ilgi vēl, vai ilgi?