šovakar uz kobolas lietains. žokejene galvā un kājas ietītas pledā, bet uz kobolas lietains.

nez, mūsdienu matemātikas uzdevumu grāmatās ir tādi teksta uzdevumi, kas ataino dzīves realitāti? nu tur "ja no ftp servera A 699 mb liela filma atvelkas 15 minūtēs, bet no servera B tikmēr..."

martcores minētā problēma liek pastāstīt, kā ar to lietu apstāv mūsmājās.

jāsāk ar atgadījumu pirms kādām 3 ziemām. kādā ziemas naktī pārbraucam mēs ar dzīvesbiedru mājās no koncerta rīgā (jāspēlē bija, man, šķiet ka pasākumā ulbrokā), un ieraugām pie līksmi sprēgājošās krāsns sēdošu iereibušu kompāniju, kas laika kavēšanai būvē cietoksnīti, tornīti un vēl visādus objektus no spičkām uz turpat pie krāsns izvietotā garā dzeltenā galda. pulkstenis ir jau kādi četri, un viņi visu nakti pasūta (ir pasūtījuši un pasūtīs) no bodes* pa lielajai pakai sērkoku, un šie tik vislaik arī ved (ir veduši un vedīs).

ilga dzīve cietoksnītim vis nebij, un spičkas līdz ar tukšajām kastiņām tika sabērtas divās kastēs (spičkas vienā un kastiņas otrā attiecīgi). dažnedažādiem viesiem, kas neapdomīgi apjautājās, vai kaut ko nevajadzētu padarīt, pie izdevības tika izsniegtas šīs divas kastes un dots uzdevums - pildīt kastiņas ar spičkām. tā nu sērkokus pirkt mums vajadzības nebija apaļus 3 gadus. tagad vēl ir palicis maziņš plastmasas spainītis ar pēdējām spičkām, tikai kastiņas gan ir beigušās.

* "bode" - tas ir mītiem un leģendām apvīts diennakts veikals, kas piegādāja pirkumus mājās (arīdzan visu diennakti). jau kādu laiku kā slēgts. mūsu miestā vispār vairs nav neviena paša diennakts veikala.

un paskaties tu cilvēks tās tv ziņas reizi mēnesī, un ko tu tur redzi? leopolds ozoliņš plāno, kā legalizēt prostitūciju un pārņemt baltijas reģiona attiecīgo tirgu, "lai latviešu penšiki dzīvotu labāk, uzlabotos demogrāfija un vēl arī atstarotāji" (jā, tieši tik nesakarīgi viņš arī izteicās) sakarā ar to, ka reģiona kaimiņi šito nodarbi plāno aizliegt reizi par visām reizēm. vispirms man atkārās žoklis, tad es neticīgi iesmējos, un tad sāku apdomāt iespēju pārrakstīties igauņu tautībā (šī doma gan gaisā virmo jau pēdējās dažas dienas hokeja sakarā). es patiešām nesaprotu, vai šajā valstī vēl ir par maz sekstūrisma?

upd: jā, gadās, ka mani satrauc/sakaitina arī lietas, kas uz mani personīgi neattiecas. pati sevi pārsteidzu ar šo.