pag, runa vispār nav par kāpšanu vai nekāpšanu uz riteņiem, bet (sākotnēji) par šerminoši ļaunu prieku, kad cilvēks ir traumēts un (turpinājumā) par telpas dalīšanu ar citiem vispār principā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, tava ieraksta pirmajā kiceka komentārā arī, labi gribot, var nolasīt ļaunu prieku par to, ka shanietis ne uz to uzrausies un gulēs slimnīcā ;)
Bet mans koments ir tieši par to turpinājumu, tb par to, ka tizli gājēji ir nevis tāpēc, ka viņi kaut kā speciāli un principā nedalītu telpu ar pārējiem, bet par to, ka viņi fakin nespēj/neprot to darīt vienmēr un visur. Tāpat kā dislektiķis var saņemties un uzbrūvēt gramatiski pareizu CV, bet e-pasta sarakstē agrāk vai vēlāk izlīdīs viņa disleksiskie gļuki, un tā nav nevērība vai stulbums.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Gājēja statuss ir tāda glābējsaliņa visiem izklaidīgajiem?

Pieļauju, ka frustrācija ir par gadījumiem, kad cilvēks nedod sūdu, piš principu, vai vispār ir kretīns, un pat mēģina speciāli kādam patraucēt. Nu, iz auto analoģijām, es stāvēšu savā joslā tā, lai garais autobuss ar darbaļaužiem nevarētu izņemt līkumu, pārbraucot trīs nepārtrauktas līnijas, un jutīšos izdarījis godīga pilsoņa darbu. Bet kā jau parasti cibā notiek - pāris neprecīzi izteikumi, pāris troļļi, un mums ir gājēju ierinda, ar šekumā iekārtiem čemodāniem. :)

(Reply to this) (Parent)