es vienreiz biju no tiem nelaimīgajiem, ko pašam par lielām šausmām sauc no skaļruņiem un tas bij tādēļ, ka lidostā apmaldījos un gandrīz nokavēju, jo muitnieki manu satraukto raudāšanu uztvēra kā aizdomīgu, krāmējās pa rokassomu un datorsomu, laipni palūdza izņemt kompja bateriju, izčamdīja mani pašu un vel ar suni noošņāja, jo mana uzvedība bija neadekvāta (kā lai nebūtu, ja tūdaļ viņi visi, personīgo bagāžu ieskaitot jau pacelsies bez manis) un tad laipns pavadonis saorganizēja autobusu man vienai un es ka pēdējā knapi iekāpu lidmašīnā

es, vistisamāk, lidostā ierastos kādos bez desmit desmitos pārstresojusies un svēti pārliecināta, ka briesmīgi kavēju. ja izrādītos, ka apmēram taja pašā laikā jāatiet vēl citām lidmašīnām, vispār vismaz 2 h iepriekš