Man jau kopš bērnības skaistākais mirklis liekas tas, kad asniņi ir mazliet izlīduši no zemes. Vēl jaukāk ir ar sniegpulksteņiem - tiem ir uzreiz redzams arī ziedpumpuriņš. Vecmāmiņas mājā bija tāda maza zemes josliņa tieši pie sienas, atkusa vienmēr ļoti agri un, pie viņas ejot, es vienmēr vispirms apskrēju apkārt mājai, lai paskatītos uz asniņiem.
Ech, kā pietrūkst kaut kā tāda. Būs Rīgā jāuzprasās ciemos pie kāda, kam ir dobes :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, man tieši sniegpulksteņu galā vēl galīgs klusums. savādi.

(Reply to this) (Parent)