ваш труп нам нужен живым |
[Apr. 10th, 2012|01:25 pm] |
|
|
|
Comments: |
es jau guļu mājās (courtesy of usne) bet no ekrānā lūrēšanas mani neviens neatbrīvos, pat ja izfigurēšu, kā pagulēt mājās vēl pāris dienas. lūrēt ekrānā taču ir šausmīgāk, nekā staigāt apkārt un elpot svaigu gaisu, ne? un futeni arī spēlēt nevarēs?!
nu zinkā, raugies pēc sajūtām. man piemēram, sāpēja acis tās pagrozot, tā arī bij vienīgā trīces indikācija.
droši vien, var jau arī uz boksu iet un zem ūdens "kaskādes" pa tiešo ar galvu stāvēt. viss atkarājās no iegūtā trieciena rakstura un jaudas; kad mācījos braukt ar snowboardu, reiz nolikos (bez ķiveres) atmuguriski uz tīra ledus. kopš tās dienas izlēmu, ka galvā ir man viss, dauzkārtējās laimesspējas, prieks, sarunas un nauda ieskaitot un no turienes arī tā maniakālā ķiveru valkāšana pat pilsētas velosatiksmē. tipa, ņemu to nopietni. bet katram jau savs, va ne.
es vakar futenē dabūju draudzīgu plecu pa mazliet pavērtu žokli (uh kā paveicās, ka mēle nepiedalījās ballītē, ko es bez mēles gala iesāktu?) turpinot spēlēt, drusku grieza, bet griež arī no pārpūles citreiz. šodien bailīgi modos, bet visas pazīmes, ko hipohondriskā centībā var uzskatīt par pazīmēm, ir ļoti vieglas, lielo pazīmju tipa vemšana nav vispār. kā man tādam dzīvot?
uzzvani doktorītei, paklausies ko šamā sak', bet es teiktu, ka paraksti sev miera režīmu tomērt. | |