|
[Mar. 21st, 2012|05:31 pm] |
lai nebūtu tā, ka lēnās pastaigās es eju tikai svešās pilsētās, izgāju treniņgājienā pa rīgas centru, gar staciju, bolījos apkārt kā tūrists. iespaidi līdzīgi kā pirms pusotra gada, kad ar usni stāvējām pie veikala maksima ap stūri no āgenskalna tirgus un gaidījām, kad uztaisīs atslēgu kopijas survivalkita mājas svētībai - apkārt ir tik nelaimīgi un izmisuši cilvēki.
|
|
|
Comments: |
| From: | shelly |
Date: | March 21st, 2012 - 06:33 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nav tiesa, es arī tur gāju!
| From: | shelly |
Date: | March 21st, 2012 - 07:04 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, ja, tas gan tiesa. Bet es šodien priecīgs, tiešām.
| From: | zin |
Date: | March 21st, 2012 - 06:33 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es šodien arī tā no malas paskatījos uz cilvēkiem un nē, nebija forši. cevišķi ap centrāltirgu pievakarē
Paši jau baigie saulstariņi, protams :) Ģīmji mums nenoteiksmē ir uz nopietno.
nu ikdienā es redzu citas noskaņas ģīmjus. varbūt ne pārlieku saulstarīgus, ikdiena tomēr, bet ir stipri citādi.
Cilvēku attieksmi nosaka tādas lietas, ko mēs ar aci redzam, bet nepiefiksējam. Sīkas pārmaiņas sejā, kustībās - un mums jau šķiet, ka cilvēks ir tāds, kāds nu viņš mums šķiet. Svešinieku sejas lielā vairumā mēs nespējam tā ātri noskenēt (protams, viss atkarīgs no indivīda vērošanas paradumiem), uztveram tikai vispārējo noskaņu. Un to pašu mēs nereti izvēlamies jau pirms tam.
Lielu iespaidu spēlē arī komforta zona: tur, kur mēs esam savā teritorijā, savā elementā, esam situācijas noteicēji utt., esam labvēlīgāk noskaņoti arī pret apkārtējiem (vai vismaz jūtamies drošāki). | |