Man atkal liekas, ka es nepietiekami profesionāli uzklausīju tos kreņķus. :) Piedod, rasbainieks!

Jāteic, tas bija viens burvīgi baudāmu nejaušību vakars - starp citu, divdesmit sekundes pirms jūs satiku, es uz ielas uzskrēju virsū savam draugam, kuru varētu iekļaut klišejā probably the best friend in the world, nu tipa cilvēku, ar kuru kopā gāzti podi vidusskolā un tagad tikai paretam, bet arī podi. Nu jā, tas bija reallife frend's, kuru online tikpat kā nesatieku (ja nu vienīgi oranžajā portālā, kad sarunājam pasēdēšanu pie alus kausa), un pēc mirkļa (viņš steidzās pretējā virzienā) satiku online frendu "vienu no" (tur ir kaut kāds points).

Man likās šausmīgi incanti, ka (*) ar nekad neredzētajiem cilvēkiem momentā izveidojās kaut kāda sadzīviskā ķīmija, bezmaz vai kā seniem bērnības draugiem, bet varbūt es pārspīlēju.

(*) Teksts, kas ir pirms šīs atzīmes, tapa pirms man radās iedvesma šim ierakstam; teksts, kas pēc šīs iezīmes, attiecīgi tika pabeigts pēc tam, lai gan doma turpat vien bija, tā karājās gaisā nepierakstīta. :))

(Reply to this) (Thread)

cik sirsnīgi par to ķīmiju :) tā jau arī bija :)

(Reply to this) (Parent)