šitā matemātika darbojas, ja draugs "klausītājs" ir klāt kompānijā un visu dzird no pirmās rokas, nevis kā mums te gadījās, ka viens te tāds stāvēja citā kompaškā pussoli tālāk un, kā izrādās, ar vienu ausi klausījās un pēc tam uztaisīja nepatīkamu brīdi ze cilvēkam mūsu klātbūtnē "atstāstot patiesību", lai gan 1) totāli nebija iebraucis mūsu kopas lokālajās valodspēlēs, irōnijas momentā, kā arī apstāklī, ka 2) varka nemaz nebija par attiecīgo personu (wishful thinking un tukšo robu aizpildīšana pēc paša iniciatīvas), bet gan par mums pašiem. Attiecīgajā brīdī gribējās nu ļoti pa ausīm un muti uzdot šim grjobanajam gaismas bruņiniekam, bet sanāca vien tik daudz kā neveikla attaisnošanaš par to, par ko nemaz nevajadzētu nedz atvainoties, nedz runāt...