nuvot es tanīs skaistajos laikos, kad biju tievāka un glītāka, taisni tādos tik braukāju, tādos pusstaipīgos pusdžinsu. ērtākie braukšanas svārki ever - ij silda, ij neplīvo, ij vispār nekur nekā netraucē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tikai lūdzu, bez izdzēšanās, mīnām un citām žņaugšanām: tad tu esi kādreiz arī pēcpuberitātes vecumposmā bijusi pie tiem idealizētajiem 49 kiligramiem, ja?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bārbal, vai jūs lidosat vienreiz?!

bet ja par nopietno dzīvē, varbūt man ir beidzot laiks iegādāties svarus, lai varu krist properlīgā panikā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tehnikalī, it is done for few minic olredī. un jā, otrā lieta, ko es izdarīju ienākot mājās, es nezkāpēc nosvēros, neko, smuki viss. tā ka rekomendēju, svēršanās ir azraujoša nodarbe. :)

(Reply to this) (Parent)

sešpadsmit/septiņpadsmit gadi skaitās, vai arī tā joprojām ir pubertāte?
jo tas ir tas tas prikidons, uz kuru es tiecos, un man sevišķi nerūp, ka tagad man ir vairāk gadu, jo garums un kājas izmērs taču tas pats, tātad augšana nevar būt pie vainas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

domāju. un izdomāju, ka neskaitās. man slinkums piemeklēt saites uz argumentiem par skeleta un muskuļu attīstības ilgumu, bet jā. es "galēju izaugsmi", pēc kuras, labdien, sākas tikai novecošana, skaitītu sākot no 20 gadiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nujā, tie muskuļi, to, diemžēl, man arī ir vairāk kā agrāk.
bet tikuntā. sirds un pagājības tēlu aizmiglotā pašapziņa neklausa prāta racionālajiem iebildumiem.

(Reply to this) (Parent)

un vēl vispār jau es neidealizēju konkrētu kilogramāžu (tas par 49 un hepbernu bija kā ilustratīvs piemērs, lai gan cipars, protams, kārdinošs), es idealizēju pārmērīgu tievumu.

(Reply to this) (Parent)