pēc kā smaržo laime jūlijā (c) bārbala*, rasbainieks edition:

pēc brīvdienas.
tas nekas, ka brīvdiena sākas ar reiboņiem un ģīboņiem. pacientam steidzami parakstām ignore darbiem, jo darbdiena ir rīt, tad arī strādās. pacients dabū diendusu dārziņā un pēc tās jo braši ievākt tējas (bites ēda man no rokas, ja) un izravēt līdz galam džungļu dobi. nekādu vairs ģīboņu un reiboņu.
lai arī nakts tirgū nebija meklēto gaileņu, atradās daudz visādu ogu (korintes <3). un pēc tam piemeklēja necerēta laime pieklājīgu vakariņu izskatā. nav smieklīgi, mēs esam tik vēli putni, ka visas pieklājīgās ēstuves vienmēr ir ciet, ap pusnakti rīgā nav plaša sabiedriskās ēdināšanas izvēle. tāpēc svētki ir īpaši agri paspēt uz pēdējo pasūtījumu tex mex klondaikā, kur ļoti labi gatavo, turklāt nejauši pavilkties uz pilnu maltīti espanish estyle ar visu desertu (es laikam desertus ēdu vispār tikai spānijā, jo tur citādi nevar), un tas bija tik pareizi, jo crème brûlée izrādījās lielisks un romantiski liesmojošs.
un visām šitām laimēm klāt vēl pusnakts pelde piepilsētas jūrmalā.

* ja te vēl ir kāds tāds, kuram šāda autorības norāde un vispār svešu pērļu piesaukšana šķiet lišķība, ejiet lūdzu labi ātri prom no šejienes un nenāciet atpakaļ.