|
Jun. 7th, 2011|03:53 pm |
Savukārt to viņš labāk sapratīs, ja pamanīs, ka valsts pret viņu izturas tieši tāpat kā pret latviešiem, nevis liek turēt muti un zināt savu vietu.
Es gan atmodas laikos biju knapi desmit gadus vecs, tak tomēr pamanīju, ka par Latvijas neatkarību bija gandrīz visi, izņemot dažus hārdkōr interfrontiešus. Visiem tas senilais padomju režīms bija pieriebies kā rūgta nāve, un visi gribēja pārmaiņas. Bet mēs veiksmīgi palaidām gaŗām iespēju uztaisīt valsti, kur visi sadzīvo puslīdz normāli, un tā vietā abu pušu urrāpatriotiem ļāvām uzbliezt divkopienu sabiedrību. Abi godam pastrādājām -- mūsu visnotaļ idiotiskajām prasībām sekoja ne mazāk idiotiskas atbildes.
Starp citu, faktiski divvalodība Latvijā pastāv jau sen. Piemēram, es šeit Francijā nekādi nevaru nopirkt pienu, kam virsū ir rakstīts jelkas cits kā Lait. Savukārt Latvijā -- lūdzu, bez problēmām, uz pakas lieliem burtiem uzrakstīts gan Piens, gan Moloko. Neiestāstīsat tak, ka tie mītiskie krievu pensionāri, kas latviski vairs iemācīties nejaudā, nespēj apgūt pat dažus pamatvārdus. |
|