tā jau ir, ka viss sākas pavisam nevainīgi. kad ap vieniem naktī pazūd internets, divi viegli satraukti tulkotāji slāj katrs no sava mājas gala uz to viduspunktu, kur pie griestiem karājas modēms un rūteris. pabaksta, pabaksta vadiņus (mēdz viņi vienkārši izšļukt no ligzdas), nekā. tas pats rezultāts, apejot rūteri. labi, jāzvana slavenajam ltk diennakts supportam. tas jau nekas, ka 1188 iedod nepareizu numuru (cenzēts, cenzēts, cenzēts). galu galā, vienīgais, ko tomēr sazvanītais diennakts supports var pateikt, ir - izrubījiet uz stundiņu modēmu, ja arī pēc tam neaiziet, no rīta sauciet montieri. no kāda vēl (cenzēts) rīta?? man astoņos jāsūta projām grāmata (neiedziļināsimies nemaz tajā, ka tulkot tikai ar tildes vārdnīcas palīdzību ir kā ar sietu ūdeni smelt), un kaimiņa kungam līdzīgi, tikai pa nakti gāžamais darbu kalns 3x mazāks un ar iespēju dabūt kādu laiciņu arī pagulēt.
nākamā fāze: pēc stundiņas kļūst skaidrs, ka šonakt nekas nepalaidīsies. labi, ka atmiņā ataust tāds fakts, ka man taču ir tepat aizķēries arī slepenais trumpis, deus ex machina - dialup modēms! nu labi, vismaz nosūtīt to verķi no rīta varēs, un pie viena arī izlikt tautas apskatei šo dvēseles kliedzienu. taču nākas atzīt, ka šis tas epilogā būs tulkots uz labu laimi, bez nekādas noskaidrošanas. par pateicībām (3 lpp garumā, vēl trakāk nekā davinči kodam!!) vispār bail domāt. tātad meklējiet mani ieroču veikalā, (cenzēts).
nākamā fāze: dialups iekačā, jou! ;) |