es vispār nesaprotu, kur ir kaifs kaut ko nopizģīt. sava mūža laikā esmu laikam divas vai trīs reizes paņēmusi maznozīmīgus, bet man ļoti mīļus sīkumus no vietām, kas baigi iekrita sirsniņā, piemēram, korķuviļķi no venēcijas dzīvokļa (kas nav ne sudraba, ne vintāžs, ne svarovskijiem inkrustēts). domāju un ceru, ka to sīkumu iztrūkumu tur neviens joprojām nav pamanījis, bet arī tad ar paveikto nelepojos. bet nu pizģīt veikalā, kamõn.