enter at your own peril |
[Apr. 28th, 2011|04:01 pm] |
|
|
|
Comments: |
oh, zini, kāds ir mans all times favourite koments par ieteikumu lietot zvaniņu? achtung, īsteni latvisks teksts! "ne jau visiem riteņbraucējiem ir zvaniņš!!" pēc šitā es vēl ilgi raustījos zem galda :)
oi, ar tiem zvaniņiem jau vēl ir tā, ka vienus aizskar tas, ka zvana, savukārt citus - ka nezvana. spļaudās un lamājas abi :) bet par favorītiem runājot, ļaujiet stādīt priekšā manējo no šī raksta (es saprotu, ka jūs visi esat veselīgi sārtvaidži, kuri komentus tēvēnetos nelasa, un pareizi vien ir): "Esmu ļooooti iecietīga pret riteņbraucējiem, bet reiz, Ķīpsalā, biju uzkāpusi ar vienu kāju uz riteņbraucēju celiņa - tad gan dabūju dzirdēt aurus no kāda babuša uz riteņa !!!:):):) - tā ir MŪSU teritorija! nekāp, sterva, kur navajag utt. Viens negadījums jau manu attieksmi nemainīja, bet rūgtums palika... ja es nevarēšu kāpt uz tā sarkanā ietves krāsojuma, tad esmu PRET brālīgu riteņbraucēju celiņa un ietves sadalījumu. Trinkšķināšana ir normāla parādība un tā mani pilnīgi neuztrauc - pakāpju malā pēc pirmā trinšķinājuma:):):)"
nea tēvēnetus nelasu, man pietiek ar cibu :D tavs koments ir burvīgs - kolosāla nostāja! es lasīju divreiz, lai saprastu, pret ko īsti cilvēks iestājas :DD
es jau arī reku esmu bijusi ceļojumā uz tālo un teiksmaino tēvēnetu zemi un pārvedusi jums, cibiņiem, Iespaidus :)
oj, no aisskustinājuma slauku asaras! paldies, Vējamāt!! :D | |