Comments: |
Man ir jautājums par 8.
Es 28. februārī arī nospriedu, ka manam šausmīgi ņiprajam, lapainajam un 70 cm 8 milzīgās lapās izaugušajam amarillim arī ir laiks. Nogriezu viņam visas lapas, atstāju apm 3 cm stumbeni un iebāzu skapī, lai apdomājas, johen!
Bet man tagad sāp par viņu sirds. Ko viņš tur viens kvern tumsā un bez ūdens. Tomēr cietinu sirdi un neļaujos sentimentam. Reizi nedēļā ielūru viņa tumšajā kaktā un apvaicājos kā tad sokas, kādi tad tālāki attīstības plāni.
A nekādi, vot, izskatās. Stāv viš tur tādc viss ne ta sapūties ne ta apvainojs, neko nesaprast. Sērīgs stumbenc ne nu kalst nostu, nenuko.
Kā man būt, dakter?
esi stipra, mās. viš kaltīs un viš sapratīs, ka ir kaut kad jāieplāno ziema. tik lai viš to dara labi tumsā un labi sausā, bez visādām iespējām pavilkties uz laicīgo dzīvi.
Labi, labi, būšu kā akmenssirds. Cik gara viņam tā ziema jāorganizē? Nedēļas, mēneši or what?
Suass tur ir, bet nu apmēram reizi nedēļā es tur ielūru paņemt kādas citas lietas, gan jau ka ar tām dažām sekundēm gaismas šis nesacerēsies atpakaļ vasarā.
Es vispā viņu nesevišķi saprotu. Atradu viņu pēr feb-martā kā rāceni lieveikalā uz grīdas mētajamies, iebāzu kaut kādā podā un šams izdzina vienu pakaļ otram 2 stumbrus, kopā siegdams man 8 treknus no kājām notriecošus ziedus, noelsos vien.
Pēc tam viņš aizgāja lapās, tādās, kuras pats vairs noturēt nespēja, nereāli leknās un milzīgās. Sākot no novembra es gaidīju, ka viņam tas viss apniks un atnāks tā fiziol.ziema. Bet kur nu. Pa virsu 6 jau tā nežēlīgajām lapām, šams izdzina vēl 2.
Tagad es armageddonoju. Nocirtu kā ar Mačeti!, un iebāzu skapī. Bet žēl man viņa ira.
<img-src="https://lh5.googleusercontent.com/_b2nk7q9z07q/tjtxtk4hlzi/aaaaaaaaari/9zxu4fq-de8/s576/amarillis.jpg">
yes, yes, akurāt tāds pats stāsts man ar šito vardarbīgi ieziemoto, 2 kāti, 9 ziedi, milzīgas lapas un aizmirst vīst no pagājušā aprīļa. ziemu dod viņam kādus pāris mēnešus. vienā brīdī viņš tai tumsā un sausumā tāpat sāks virzīt ārā pumpuru, tad arī gaismai un laistīšanai laiks.
tā tā tā tā!! šodien, inspicējot skapi ar acs kaktiņu pamanīju, ka mans trimdnieks ir izdzinis 2 pumpurstumbrus!!! Īsa viņam tā ziema bija, 2 nedēļas gana un jau laukā atpakaļ uz palodzes! Aaaaa, es esmu tik laimīga!
Es zinu kāpēc viņš tā. Pirms es ieblenzu skapī, šorīt pa ceļam no Rīgas nenoturējos un iegriezos Ventspils lokālajā puķotavā. Atstāju piecīti un dabūju paplāti ar narcišu podiem, acāliju, hiacintes un arī jaunu amarilli, jo biju nolēmusi, ka marta palodze bez amariļļa ir kaut kas līdzīgs kā eņģeļi bez oreoliem. Un nu rekur, tagad man viņu būs 3!
o, tu esi ceļā uz manu sapni - uztaisīt tādu amariļļu kolekciju, lai visu cauru gadu kāds ziedētu :) | |